Iedomājies sevi siltā un mierīgā telpā. Laiks ir apstājies. Ieelpo. Sajūti smaržu, kas Tev atgādina… ko? Vienlaikus Tu dzirdi attālas skaņas: bungu rībināšanu, uguns sprakšķus, dobju murmināšanu… Vai varbūt tie ir ūdens šļaksti un klusa sievietes balss.
Tu guli, ļaujot straumei plūst cauri ķermenim kopā ar Taviem sirdspukstiem; ieelpa – izelpa, paisums, bēgums. Kādā brīdī Tu sajūti – robežas starp iekšējo un ārējo ir izplūdušas, un straume, kas skalojas Tev cauri – maiga un silta kā piens.
Aizskalojot saspringumu pierē, žokļos, pirkstos un iegurnī, tā atstāj Tevi pulsējošu un atvērtu visas pasaules baudai. Tā ir tepat… Tu esi atpakaļ savā ķermenī.