Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere Le-Galla saka, Francijā pieņemts uzskatīt – kultūra sākas ar ēdienu.
Vairāku aspektu dēļ – intrigas dēļ tos apsvērt aicinu Tevi, lasītāj, ēšanas labsajūtu varētu nosaukt par erotiskajai tuvāko juteklisko baudu. Ne velti tik vienkārši ir izmantot ēdamlietas erotiskajās rotaļās, ne velti iekāri salīdzinām ar izsalkumu. Pazīstams ir jēdziens “taktilais bads”, angļu valodā sakām “skin hunger”.
Tomēr, atšķirībā no erotiskās baudas, kuras apmierināšanas iespēju piedāvājums pie mums ir vairāk vai mazāk apslēpts, gastronomiskā bauda sabiedrības kopīgajā apziņā ir normalizēta un pieejama pavisam viegli. Vērojot vairākus ēšanas kultūrai veltītus preses izdevumus, ērtā raidlaikā skatāmus televīzijas šovus, populāru influenceru rosīšanos un krāšņi ilustrētus portālus ar “food porn” bildītēm (sveika, tuvākā jutekliskā bauda!), gribas uzdot jautājumu: vai varētu būt tā, ka ar vēdera baudu popularizēšanu tik plašos apmēros tiek kompensēts cita būtiska apmierinājuma trūkums?
Ideoloģisku, politisku un ekonomisku apsvērumu dēļ erotiskās kultūras normalizācijā, kā arī zināmu nozaru regulēšanas virzienā ejamā ceļa garums Latvijā ir nepārskatāms. Pieļauju iespēju, ka šeit tas cieņpilni nekad tā arī netiks noiets. Taču dzīve notiek, un erotiskās kultūras asni vienā vai otrā veidā laužas cauri asfaltam, rezultējoties vairāk vai mazāk deformētās, dažreiz kuriozās, dažreiz kroplīgās vizuālās, verbālās un saturiskās izpausmēs.
Pēc analoģijas ar gastronomisko kultūru varam runāt par erotiskās kultūras izsmalcinātību vai, tieši otrādi, noplicinātību. Palūkosimies, kas notiek ar kultūras erotisko aspektu, ja tam nākas slēpties un maskēties – šoreiz caur valodas lietojuma prizmu publiskajā telpā.
Viena no šādām “kamuflāžas izteiksmēm” zināmos kontekstos ir vārda “juteklisks” (tāds, ko var sajust, uztvert ar maņu orgāniem) sašaurināšana, to reducējot uz erotisko. Tādējādi ar jēdzienu “juteklisks” tiek piesegts patiesībā pateikt gribētais: “erotisks”. Piemēram, sakot “jutekliska masāža” tiek domāts: “erotiska masāža”.
Kādēļ par to būtu vērts skaldīt matus?
Labi: pirmkārt, tas ļoti apgrūtina darbošanos praktiķim, kas pēc iespējas skaidri nodala sava piedāvajuma nišu.
Otrkārt, tas ļoti sašaurina izpratni par to, kas ir “jutekliskums” un kāds ir tā potenciāls! Un, tā kā valoda nosaka mūsu apziņu, šāds sašaurināts vārda lietojums neizbēgami sašaurina lietotāja sajūtu pieredzi.
Un to nu gan ir vērts mainīt uz paplašināšanas pusi.
Zinot iepriekšminēto, esmu sapratusi, ka uz jautājumu: “Is your massage sensual?”, vislabāk atbildēt: “It’s sensual but not necessary erotic” – paturot prātā, ka mūsu jutekliskuma sliekšņi un teritorijas ir dažādas: ja kādam sejas un lūpu glāsti raisa orgasmu, citam tie ir viena maiga un patīkama masāžas epizode.
“Jutekliskais” var tikt izjusts un raksturots kā “sildošs”, “tīkams”, “atslābinošs”, “maigs”, “gādīgs”, “spēcinošs”, “uzbudinošs” – un vēl virkne apzīmējumu!
Tantriskajās ķermeņa praksēs mēs runājam par piecām maņām – redzi, dzirdi, tausti, ožu, garšu, kuras ir kā plaukstas pieci pirksti, kuru centrā, ja labi satverts, sēž erotiskais aspekts: erotiskais kā maņu sinerģijā dzimušais, ne vien ģenitālais.
Savā praksē es ļoti pretojos jutekliskuma nonivelēšanai. Man patīk piedāvāt saviem cilvēkiem pieredzes spektru – sajūtu “zviedru galdu” (sveika, gastronomija!) un ļaut salīdzinājumā pētīt, kas no tā jutekļus uzsilda vairāk, kas mazāk. Jo jutekliskumam, līdzīgi kā populārajai krāsai, ir vairāk kā piecdesmit nokrāsu – dažas no tām izteikti erotiskas.